Par rozēm

Nekad neesmu sapratusi cilvēkus, kas spiedz no sajūsmas raugoties uz rozēm. Man tās šķiet iedomīgas un samākslotas, tādas neīstas.

Esmu pļavu puķu piekritēja. Jau bērnībā sapņoju, ka mans līgavas pušķis būs no margietiņām un rudzupuķēm. Bet, kā saka "Gribi sasmīdināt Dievu, tad izstāsti Viņam par saviem plāniem!". Tā arī man sanāca.

Gatvojoties kāzām stāstīju par savu "ideālo līgavas pušķi". Draugi uzreiz mēģināja ieskaidrot, ka margrietiņas sasmērēs kleitu, bet rudzupuķes pat līdz pēcpusdienai neizvilks.
Tā nu es kāzu dienā saņēmu pušķi no rozēm. Daudz baltām rozēm, kurš nesasmērēja kleitu, izvilka ilgāk par pēcpusdienu un joprojām stāv glīti noliks un sakaltēts.

Bet nu galvenais - laukos man ir roze!!!!
Es viņu aplaistu, palutinu ar banānu mizām. Es rūpējos par viņu, jo viņa ir Mana Roze, mana vienīgā....